Notāri: NĪ darījumu izmaksas Latvijā iespējams samazināt par 40%
Kopējās nekustamo īpašumu (NĪ) darījumu procesa izmaksas, piemēram, pirkšanas un pārdošanas, kā arī mantošanas un dāvinājuma gadījumā Latvijā varētu samazināt pat vairāk nekā par 40%, – tā aprēķinājusi Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP). Samazinājums iespējams, ieviešot zemākas zemesgrāmatu valsts nodevas un līdzvērtīgas izmaksas pie notāra kā Igaunijā un Lietuvā.
Būtiskākais ieguvums, īstenojot izmaksu un administratīvo šķēršļu samazinājumu LZNP piedāvātās NĪ darījumu reformas ietvaros, ir tas, ka arvien mazāk būs tādi NĪ darījumi, kas ilgstoši netiek reģistrēti zemesgrāmatā.
"Latvijā ievērojams skaits personu ilgstoši nereģistrē savas īpašumtiesības pēc NĪ mantošanas vai darījuma noslēgšanas, un visbiežāk tas saistīts tieši ar valsts nodevu zemesgrāmatā. Tomēr tikai zibenīga īpašumtiesību reģistrācija var izslēgt jebkādas iespējas, ka, piemēram, tiek izkrāpts mantots īpašums vai ka īpašums tiek pārdots vairākkārt un par tā īpašnieku valsts un likuma priekšā kļūst persona, kura pirmā iesniegusi dokumentus zemesgrāmatā," stāsta LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.
Lielās nodevas nosaka arī to, ka zemesgrāmatā darījumi netiek nereģistrēti, lai nebūtu jāmaksā valsts nodeva un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tāpat darījumā iesaistītie nereti ietver būtiski zemāku darījuma summu, lai samazinātu valsts nodevas, nodokļu u.c. maksājumu summas. LZNP apkopotā Baltijas valstu pieredze liecina, ka Igaunijā un Lietuvā iedzīvotājiem nav motivācijas norādīt nepatiesu summu NĪ darījumos, jo zemesgrāmatas nodevas apmērs ir neliels, bet notāra klātbūtne šajos darījumos jau līguma sagatavošanas procesā ir obligāta, un tam ir iespēja līdzējiem izskaidrot iespējamās sekas un riskus. Tādējādi tiek novērsta nepilnīgi iekasēta valsts nodeva un iezīvotāju ienākuma nodoklis, savukārt garantēta valsts nodevu iekasēšana un būtisks ēnu ekonomikas samazinājums.
"LZNP priekšlikums NĪ darījumu reformas ietvaros paredz tās īstenošanas gadā 2% zemesgrāmatu valsts nodevu samazināt par 1%, nākamajā – līdz 0,7%, aiznākamajā – līdz 0,5%. Līdzšinējais zemesgrāmatu valsts nodevas ieņēmums ir aptuveni 34 miljoni eiro gadā. It kā zaudēto no nodevas samazinājuma kompensēs ieņēmumi no ēnu ekonomikas būtiskas samazināšanas – tie varētu būt aptuveni 15 miljoni, kā arī ieņēmumi no notāru iedzīvotāju ienākuma nodokļa, PVN un valsts nodevas par notariālo darbību izpildi – aptuveni 7 miljoni," stāsta LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece, uzsverot, ka tādējādi kopumā valsts budžets nezaudē ienākumus, taču ieguvēji ir iedzīvotāji.
Vēl zemākas nekustamo īpašumu tiesību maiņas procesa kopējās izmaksas iespējamas, ja tiek samazināta ne tikai valsts nodeva par NĪ reģistrāciju, bet arī procesā iesaistīto iestāžu skaits, jo notārs elektroniski pieprasa un saņem dokumentus un datus. "Tas ir īpaši būtiski arī uzņēmējdarbības vides kontekstā, jo NĪ darījuma noslēgšanas un izpildes procesā 7 iestāžu vietā jāapmeklē vien 2 (NĪ aģents un notārs). Savukārt samazināti administratīvie šķēršļi ir priekšnoteikums, lai uzlabotos gan uzņēmējdarbības vide, gan konkurētspēja, rezultātā veidojot drošu vidi investīcijām," uzsver Sandra Stīpniece.
Uz sarakstu
