Līgatnes novada priekšsēdētājs: Valstī netiek gatavota administratīvā reforma, bet gan revolūcija
Šteins uzskata, ka reformai vispirms bija vajadzīgs plāns, kam sekotu rīcība, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvājusi tikai Latvijas karti ar "iekārojamām teritorijām, kas raksturīgi revolūcijām".
Šteina vērtējumā, skatoties uz Līgatnes novadu un citiem Vidzemes novadiem, piemēram, Raunas un Rūjienas novadiem, VARAM neesot vērtējusi un ņēmusi vērā cilvēku dabīgos paradumus un viņu plūsmu. Kā piemēru viņš minēja sava novada skolēnu plūsmu. Patlaban 111 Līgatnes novada bērni un skolēni mācās Siguldas novada skolās un bērnudārzos, bet uz Cēsīm dodas vien 30 skolēni.
Lai arī kādreiz Līgatne bija Cēsu rajonā, taču reālā situācija rāda, ka Līgatnes cilvēki dodas Siguldas, nevis Cēsu virzienā, stāstīja Šteins. Tāpat neviens rūjienietis nebraucot uz Valku, bet gan Valmieru, bet no Raunas nebrauc uz Smilteni, jo varot braukt uz Cēsīm. Ekonomģeogrāfi var savās galvās izprātot visu ko, bet cilvēkiem ir savi paradumi, piebilda Šteins.
"Ir sajūta, ka VARAM, zīmējot karti, ir ņēmusi kaut kādus ciparus un likusi tos kopā, lai izveidotu novadus pēc saviem ieskatiem. VARAM gan tagad aizbildinās, ka visu vēl varēs mainīt. Nav saprotams, kādēļ kartes sākotnējo plānu taisa pilnīgi aplamu, nekonsultējoties ar reālo situāciju pašvaldībās. Upe nemēdz tecēt pret kalnu, tāpat arī cilvēki neiet pret straumi," ir pārliecināts Šteins.
Pēc Šteina vērojumiem, to, ko tagad dara Latvija, Eiropā darīja pirms gadiem 25-30. Atsevišķās valstīs centās veidot lielas pašvaldības, bet tur gan ir otrā un pat trešā līmeņa pašvaldības. Latvija un Lietuva ir vienīgās valstīs Eiropā, kur nav otrā līmeņa pašvaldību. "Piemēram, Francijā pašvaldība ar 800 cilvēkiem ir pilnīgi pieņemama, tiesa pašvaldības funkcijas ir pilnīgi citādākas un savādāka arī izpratne par pašvaldības lomu valsts attīstībā un ekonomikā, jo viens no svarīgākajiem pašvaldības uzdevumiem ir vietējās kopienas identitātes stiprināšana," teica Šteins.
Kā ziņots, VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.
https://infogram.com/jaunie-regionalie-centri-1hxj48070gn56vg?live
Uz sarakstu
