Lielākais uz Zemgali atgriezties gribētāju skaits pērn bijis no Lielbritānijas un Vācijas
Projekta īstenotāji secinājuši, ka, lai arī joprojām migrācijas bilance ir negatīva, strauja valstspiederīgo aizbraukšana ir beigusies un par dramatiskāko periodu varot uzskatīt 2008. līdz 2012.gadu.
2019.gada sākuma dati liecina, ka vislielākais oficiāli aizbraukušo skaits reģistrēts Lielbritānijā - 76 564 cilvēki -, savukārt Īrijā un Vācijā atrodas apmēram 20 000 valstspiederīgo. ZPR gan norāda, ka šī statistika nav precīza, jo daudzi no aizbraukušajiem atbildīgajām iestādēm nav oficiāli paziņojuši par saviem plāniem.
Tas arī 2018.gadā ierobežojis remigrācijas plāna īstenošanu. "Pērn bija vairāki interesenti, kas vēlējās izmantot valsts sniegto atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai, taču viņi nevarēja oficiāli pierādīt, ka ilgstoši nav dzīvojuši Latvijā," skaidroja Pauliņa.
Pērn lielākais uz Zemgali atgriezties gribētāju skaits bijis no Lielbritānijas un Vācijas, bet vidējais ārzemēs pavadītais periods bijis aptuveni četri līdz seši gadi.
"Pērnā gada statistika liecina, ka emigrējušie reģionā visvairāk vēlētos atgriezties Jelgavā un Ozolnieku novadā, taču tikpat liels interesentu skaits uzskata, ka pašvaldības izvēlei nav noteicoša loma," pauda Pauliņa, piebilstot, ka galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskaras potenciālie remigranti, ir dzīvesvietas atrašana un bērnu iekļaušanās izglītības sistēmā. Tāpat būtiska ir sabiedrības attieksme un iespējas īstenot pieaugušo izglītošanos.
2019.gadā paredzēts turpināt iesāktās aktivitātes, aizbraukušajiem izsakot vismaz 300 individuālus piedāvājumus par atgriešanās iespējām, piešķirot remigrācijas grantu uzņēmējdarbību veidojošajiem, atsevišķās pašvaldībās īstenojot pilotprojektus ar mērķi veicināt aizbraukušo atgriešanos, kā arī rīkojot seminārus un sadarbojoties ar pašvaldībām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
Jau vēstīts, ka pērn sāktais remigrācijas projekts palīdzējis atgriezties Latvijā 399 cilvēkiem. Projekta laikā tika izveidots reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls, sniegts finansiāls atbalsts remigrantiem saimnieciskās darbības sākšanai vai īstenošanai Latvijā, kā arī desmit pašvaldībās tika ieviesti specifiski risinājumi, tādējādi stiprinot pašvaldību lomu šajā procesā.
Uz sarakstu
