Kurzemē graudu vidējā ražība sasniedz 44,7 centnerus no hektāra
Uzlabota tehnoloģiskā graudaugu audzēšanas procesa, augstražīgu un kvalitatīvāku šķirnes sēklu izvēles, kā arī ļoti labvēlīgo klimatisko apstākļu rezultātā graudaugu vidējā ražība pieaugusi no 34 centneriem no hektāra 2014.gadā līdz 44,9 centneriem no hektāra 2015.gadā, kas ir augstākā ražība Latvijas vēsturē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Saskaņā ar aplēsēm, 2008.gadā pirmo reizi graudaugu ražība pārsniedza 30 centnerus no viena hektāra, tomēr tikai pēdējos četros gados tā atkal ir virs 30 centneriem no hektāra.
Graudaugu ražības pieaugums bija vērojams visos Latvijas reģionos.
Zemgalē, kur graudaugu sējumi veido 30% no visiem graudaugu sējumiem valstī, graudaugu vidējā ražība sasniedza 52,9 centnerus no viena hektāra un iegūti 35,3% no visas Latvijas graudu kopražas.
Kurzemē graudaugu vidējā ražība sasniedza 44,7 centnerus no hektāra, Vidzemē - 39,5 centnerus, Latgalē - 37 centnerus.
Saimniecībās ar graudaugu sējumiem virs 150 hektāriem, kas ir 60% no graudaugu sējumiem valstī, vidējā ražība sasniedza 51,8 centnerus no hektāra, un šajās platībās iegūti 70% no visas graudu kopražas.
Graudu kopražas pieaugumu būtiski ietekmēja ziemas kviešu augstā vidējā ražība no viena hektāra - 55,3 centneri no hektāra, kas ir par 23,3 centneriem no hektāra jeb par 72,8 % vairāk nekā 2014.gadā. Savukārt ziemas kvieši 2015.gadā aizņēma 43,2% no visas graudaugu sējumu kopējās platības, bet to īpatsvars graudu kopražā sasniedza 53,1%.
Lielajās saimniecībās ar ziemas kviešu sējumiem virs 300 hektāriem, kurās bija 3% visas ziemas kviešu sējumu kopplatības, vidējā graudu ražība sasniedza 62,7 centnerus no viena hektāra un tika iegūti 48% visas ziemas kviešu kopražas.
Augstākā ziemas kviešu vidējā ražība bija Zemgalē - 60,5 centneri no hektāra, un arī Latgalē, kur tradicionāli ir zemāka graudaugu ražība, tā sasniedza 47,6 centnerus no viena sējumu hektāra.
Vienlaikus CSP norāda, ka pērn visbūtiskāk samazinājās rapša sējas platības - pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājums bijis par 11 100 hektāru jeb 11,1%.
Tikmēr rapša vidējā ražība pieauga no 18,5 centneriem no hektāra 2014.gadā līdz 32,9 centneriem no hektāra 2015.gadā, savukārt kopējā rapša sēklu raža pieauga par 107 200 tonnu jeb 57,8%. To ietekmēja ziemas rapša, kas aizņem 77% no rapša sējumu kopējās platības, sēklu ražības pieaugums no 19 centneriem no hektāra 2014.gadā līdz 36,5 centneriem no hektāra 2015 gadā.
Rapša un ripša sēklu eksports palielinājies par 66 400 tonnu jeb 39,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Kā ziņots, pagājušajā gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē graudu kopraža sasniegusi trīs miljonus tonnu, kas ir par 794 300 tonnu jeb 35,7 % vairāk nekā 2014. gadā. Tādējādi pārsniegts iepriekšējā gada rekords un sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža.
Palielinājušies arī eksporta apjomi - 2015.gadā eksportēti 1 792 000 tonnu kviešu, kā arī kviešu un rudzu maisījuma, kas ir par 416 000 tonnu jeb 30,2% vairāk. Rudzu eksports palielinājies par 45 000 tonnu jeb 68,8 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Līdzīgi kā 2014.gadā, arī 2015.gada eksporta apjoms ietver graudus no iepriekšējā gada ražas.
Uz sarakstu
