Jelgavas novadā tomēr aptur iedzīvotāju aptauju par iespējamo pievienošanos pilsētai
Neskatoties uz to, ka pieņemts lēmums aptauju apturēt, pašvaldība uzskata, ka "argumenti iedzīvotāju aptaujas nolikuma apstrīdēšanā izgaismo ministrijas nevēlēšanos veidot demokrātisku pieeju konceptuālos valsts attīstības jautājumos, tai skaitā skaidri definējot, ka iedzīvotājiem nav lemttiesības viņiem stratēģiski būtiskos jautājumos valsts perspektīvā".
Pašvaldība atsaucas uz likuma "Par pašvaldībām" 5.pantu, ka "pašvaldībām būtiskākā funkcija ir iedzīvotāju interešu nodrošināšana", uzskatot, ka nav reglamentēta kārtība, kādā veidā tieši jānoskaidro iedzīvotāju intereses. Vienlaikus aptaujas rīkotāji pauž, ka pierādāmi aptaujas rezultāti par iedzīvotāju viedokli ir vien tad, ja aptaujas norises laikā aptaujas respondenti ir identificējami kā novada iedzīvotāji, kā to bija plānots nodrošināt Jelgavas novadā. Savukārt aizklāts balsojums, pēc vietvaras domām, garantē godīgas un atklātas atbildes paušanu neatkarīgi no personas.
"Jelgavas novada pašvaldība arvien apliecina, ka tā ne reizi nav norādījusi, ka aptaujai būs referenduma vai vēlēšanu spēks vai ka iedzīvotāju viedoklim būs galīgā noregulējuma raksturs. Uzskatām, ka pašvaldībām ir pienākums ievērot demokrātijas pamatnormas, nodrošinot saviem iedzīvotājiem iespēju izteikt viedokli ikvienā pašvaldības nākotni izšķirošā vai ietekmējošā jautājumā, kāds pilnīgi noteikti ir arī administratīvi teritoriālās reformas jautājums," komentēja Kaņepone.
Par tālāko rīcību Jelgavas novada pašvaldība lems, tuvākajā laikā sasaucot domes sēdi.
Jau vēstīts, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) piektdien, 3.maijā, paziņoja, ka gatavojas apturēt Jelgavas novada domes lēmumu rīkot iedzīvotāju aptauju par administratīvi teritoriālo reformu. Pēc viņa teiktā, līdzīgi kā Ikšķiles gadījumā, arī Jelgavas novads nav likuma ietvaros izstrādājis nolikumu par aptaujas rīkošanu.
"Ministrijas eksperti pašvaldībām vairākkārt ir norādījuši, kādā veidā viņi drīkst šīs aptaujas organizēt. Šādas formas ir un pašvaldībām ir visas iespējas tās īstenot," teica ministrs.
VARAM norāda, ka ne likums "Par pašvaldībām", ne arī citi normatīvie akti pašlaik neparedz domei tiesības organizēt sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, rīkojot iedzīvotāju aptauju, kas pēc savas formas atgādina iedzīvotāju piedalīšanos vēlēšanās vai vietējā referendumā un saistošā lēmuma pieņemšanā.
Par to liecina personas datu pārbaude, iespēja balsot aizklāti un personas datu apstrāde. "Arī uzdotais jautājums "Vai jūs piekrītat Jelgavas novada apvienošanai ar Jelgavas pilsētu" uz kuru ir jāatbild ar "jā" vai "nē" rada maldinošu iespaidu, ka Jelgavas novada iedzīvotāji piedalās lēmuma pieņemšanā par pašvaldību reformu," skaidro VARAM, norādot, ka Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz pašvaldībām tiesības rīkot vietējos referendumus.
Vēl piektdien Kaņepone aģentūrai LETA apgalvoja, ka aptauja tiks rīkota, jo oficiāli pašvaldība nav saņēmusi iebildumus pret nolikumu, ko pašvaldība ir nosūtījusi ministrijai.
Pēc VARAM paustā, vietvaru lēmumi par aptaujas organizēšanu nepārprotami pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās pašvaldību pilnvaras, jo saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", vietvara var organizēt, piemēram, publisko apspriešanu, bet tikai par pašas pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem.
Latvijas Pašvaldību savienība nosūtījusi vēstuli Pūcem, kurā ministram norāda, ka viņa rīkojuma saturs rada bažas par demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu, jo iedzīvotājiem nedrīkst aizliegt paust savu viedokli.
Uz sarakstu
