Jelgavas budžets šogad sasniegs 100 miljonus eiro
Šodien Jelgavā apstiprināts pilsētas budžets 2019.gadam, kura kopējie budžeta ieņēmumi pašlaik ieplānoti 96,4 miljonu eiro apmērā. Pašvaldība izpilddirektore Irēna Škutāne skaidroja, ka faktiski budžets sasniegs vēsturisku atzīmi - 100 miljonus eiro -, ja ņem vērā, ka pašlaik, kamēr nav apstiprināts valsts budžets, pašvaldība nevar apstiprināt visus plānotos aizņēmumus. Tāpat pašlaik nav apstiprināta summa, kas tiks saņemta rudenī no valsts pedagogu atalgojumam.
Pašlaik apstiprinātais budžets paredz, ka aizņēmumi veido vairāk nekā 12% no visiem ieņēmumiem.
Domē pauda, ka kopējie budžeta ieņēmumi šogad ir par gandrīz miljonu eiro lielāki nekā 2018.gadā. Galvenokārt budžeta pieaugums saistīts ar pašvaldības plānotu apjomīgu investīcijas projektu realizāciju, gan piesaistot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, gan ieguldot pašvaldības finansējumu. Kopējā summa, ko šogad paredzēts apgūt, realizējot projektus, ir 32,9 miljoni eiro.
Viena no galvenajām prioritātēm pilsētā ir atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai. Gan Loka maģistrāles rekonstrukcija, gan Neretas, Prohorova un Garozas ielas sakārtošana, gan tilta pār Platones upi Miera ielā pārbūve tiek īstenota ar mērķi attīstīt infrastruktūru, kas ļautu Jelgavā veiksmīgi ienākt jauniem ražošanas uzņēmumiem. Saskaitīts, ka pēdējā gada laikā darba devēju skaits pilsētā audzis par 4,7%, bet pilsētā strādājošo skaits - par 2,8%.
Pieņemtais budžets paredz Jelgavā turpināt jau pagājušajā gadā aizsāktus projektus - Valsts ģimnāzijas rekonstrukciju, Tehnoloģiju un 4.sākumskolas stadionu rekonstrukciju, Zemgales prospekta 7 pārbūvi, bērnudārza "Sprīdītis" energoefektivitātes paaugstināšanu, lidlauka poldera dambja rekonstrukciju, Vecpilsētas ielas 14 un K.Barona ielas 50 rekonstrukciju, veselības veicināšanas aktivitātes, airēšanas bāzes būvniecību, projektu "Atver sirdi Zemgalē" un citus.
Tiks sākti arī jauni objektu būvdarbi - daudzfunkcionāla centra izveide Zirgu ielā 47a, grupu dzīvokļu un specializēto darbnīcu Stacijas ielā 13 infrastruktūras izveide personām ar garīga rakstura traucējumiem, ģimeniskai videi pietuvinātas mājas Nameja ielā būvniecība, bērnudārza "Kāpēcīši" peldbaseina pielāgošana pieejamības uzlabošanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Tāpat Vecpilsētas ielā 2 paredzēts veidot Dzīvesziņas un arodu sētu.
Izglītība ir nozare ar vislielāko ieguldījumu apjomu - 40,3 miljoni eiro jeb 42% no pilsētas kopējā budžeta. Pašvaldība šogad paredz sākt jauna bērnudārza Nameja ielā projektēšanu, kā arī būvprojekta izstrādi ēkai Brīvības bulvārī 31a, kas jau ilgstoši stāv neizmantota, lai perspektīvā arī tur darbu sāktu vēl viens jauns bērnudārzs. Deputāts Gunārs Kurlovičs gan pauda, ka izlietot līdzekļus tik nelielas ēkas pārbūvē nebūtu lietderīgi, jo tajā varēs izveidot tikai četras grupas, piedāvājot būvēt vēl vienu jaunu bērnudārzu, taču Škutāne oponēja, ka pārbūvēt vecu ēku varēs ātrāk, un jautājums ar vietu nodrošināšanu bērnudārzos ir ļoti aktuāls.
Tāpat dome lēma palielināt līdzfinansējumu gan privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, gan auklēm. Savukārt, lai paaugstinātu Jelgavas konkurētspēju pirmsskolas izglītības pakalpojumu sniegšanā, palielināts atalgojuma apmērs pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs - pedagogi par 40 stundu darba slodzi saņems 820 eiro mēnesī līdzšinējo 730 eiro vietā. Pagājušajā gadā Jelgavā darbu sāka divas jaunas iestādes, un arī šogad pilsētā plānots atvērt vismaz vienu jaunu privāto bērnudārzu.
Šogad paredzēts pabeigt divu vērienīgu projektu realizāciju - jau septembrī pēc pilnīgas skolas rekonstrukcijas savā mājvietā atgriezīsies Jelgavas Valsts ģimnāzija, tāpat līdz ar jauno mācību gadu ekspluatācijā tiks nodota ēka Zemgales prospektā 7, kur turpmāk varēs darboties bērnu un jauniešu centrs "Junda".
Škutāne pauda, ka pašvaldības budžeta projekts sagatavots pēc piesardzības principa, jo šis gads īpašs ar to, ka valstī ir apstiprināts pagaidu budžets. Tikai pēc valsts budžeta pieņemšanas, kas plānots aprīlī, pašvaldībām taps zināms, kādi būs noteikumi pašvaldību budžetiem. Visvairāk tas skar aizņēmumu politiku, jo pašlaik pašvaldībām ir ļauts aizņemties līdzekļus tikai ES fondu projektu līdzfinansēšanai, bet ne savām iniciatīvām. Līdz ar to pēc valsts budžeta izsludināšanas Jelgavas pašvaldības budžets būs jāpārskata.
Deputāti, balsojot par budžetu, neatbalstīja Kurloviča priekšlikumu par līdzekļu samazināšanu pilsētai nozīmīgiem pasākumiem un autobusu parkam, pārdalot tos futbola skolai un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai.
Uz sarakstu
