EK pieprasa Latvijai grozīt tiesību aktus par lauksaimniecības zemes iegādi
Eiropas Komisija (EK) oficiāli pieprasījusi, lai Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija grozītu tiesību aktus par lauksaimniecības zemes iegādi, pamatojoties uz to, ka tajos pārkāpts princips par kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību, pretējā gadījumā EK var pieņemt lēmumu vērsties pret šīm dalībvalstīm Eiropas Savienības (ES) Tiesā.
EK paziņojumā norādījusi, ka 2003.gada Pievienošanās līgumā jaunajām dalībvalstīm paredzēts pārejas periods, kura laikā valstu noteikumus par lauksaimniecības zemes iegādi pieskaņot ES tiesību aktiem. Pēc šo periodu beigām 2014.gadā Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija pieņēma jaunus tiesību aktus, kas reglamentē lauksaimniecības zemes iegādi.
Šie jaunie valstu tiesību akti ietver vairākus noteikumus, kurus EK uzskata par ierobežojumu kapitāla brīvai apritei un brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Tas savukārt var atturēt no pārrobežu ieguldījumiem.
Dažiem ierobežojumiem var būt attaisnojami mērķi, jo tie tiecas apkarot spekulatīvas iegādes vai kalpo plānošanas vajadzībām un lauku politikas mērķiem; tomēr, lai ierobežojumi būtu likumīgi, tiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem, uzskata EK.
EK pieprasījums ir izteikts argumentēta atzinuma veidā. Ja Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija divu mēnešu laikā nenodrošinās valsts tiesību aktu atbilstību ES tiesību aktiem, EK var pieņemt lēmumu vērsties pret šīm dalībvalstīm ES Tiesā.
Kā vēstīts, EK jau pērn aprīļa beigās informēja par tās būtiskākajām bažām saistībā ar ierobežojumiem, kas Latvijā piemēroti ieguldītājiem (pircējiem) attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi.
Savukārt Latvijas valdība pērn 16.jūnijā nolēma neatzīt EK formālajā paziņojumā izteiktos pārmetumus lauksaimniecības zemes tirgus jomā, jo nesaskata lauksaimniecības zemes iegādei izvirzīto prasību neatbilstību līguma par ES darbību prasībām, aģentūru LETA iepriekš informēja Zemkopības ministrijā.
Zemkopības ministrijā skaidroja, ka, izstrādājot zemes tirgus regulējumu, jau sākotnēji tika rūpīgi veikta ES tiesību aktu regulējuma, Eiropas Kopienu tiesas spriedumu un citu ES dalībvalstu pieredzes izpēte un analīze kontekstā ar zemes tirgus regulējumu.
Savukārt saistībā ar šīsdienas EK prasību Zemkopības ministrijas pārstāve Rūta Rudzīte aģentūrai LETA atzina, ka ministrija oficiālu dokumentu vēl nav saņēmusi. Pēc tā saņemšanas Zemkopības ministrija vispirms iepazīsies ar prasības saturu un tikai tad lems par turpmāko rīcību.
Uz sarakstu
