Alūksnes muzejā atklās izstādi "Pa 7.Siguldas kājnieku pulka pēdām"
7.Siguldas kājnieku pulku sāka formēt 1919.gada 20.jūnijā Naukšēnu muižā, Rūjienas apkaimē, saskaņā ar Ziemeļlatvijas brigādes komandiera pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu.
Pulka pirmais komandieris Oskars Dankers savās atmiņās reiz bija teicis, ka siguldieši paši savām asinīm rakstīja slavas pilnas lappuses pulka vēsturē.
Pēc Latvijas Neatkarības kara Alūksnē dislocētais 7.Siguldas kājnieku pulks atstāja nozīmīgu ieguldījumu pilsētas attīstībā, aktīvi iesaistījās sabiedriskajā, sporta un kultūras dzīvē, kā arī pilsētas labiekārtošanā. Pulka karavīri Tempļakalna un Alūksnes pilsmuižas parkā organizēja brīvdabas izrādes un kino, dziedāja korī un kopā ar orķestri sniedza koncertus pilsētas iedzīvotājiem, stāsta Alūksnes muzeja speciālisti.
Ar pulka gādību tika uzcelti un uzturēti vairāki objekti - Gaisa jeb Veļu tilts, paviljons "Pulka telts", Saules tilts, Skatu tornis un Garnizona kapi. Karavīri sakopa arī Alūksnes ezera un kazarmu tuvāko apkārtni - iestādīja ābelītes, košumkrūmus, ogulājus, pie ezera izraka grāvjus, nosusināja purvainās vietas, kā arī ierīkoja gājēju celiņus. Ik gadu pulks piedalījās Mežu dienās, kuru laikā parkos stādīja kokus un apstādījumus, kā arī veica apkārtnes tīrīšanu.
Izstāde "Pa 7. Siguldas kājnieku pulka pēdām" veltīta pulka dibināšanas simtajai gadadienai un tajā apskatāmas Alūksnes muzeja, Latvijas Kara muzeja, privātkolekcionāru, kā arī alūksniešu deponētās vēstures liecības par pulka dibināšanu, cīņām Latvijas Neatkarības Karā un miera gadiem Alūksnē.
Uz sarakstu
