Agronoms: Kurzemē visvairāk cietuši ziemas kvieši un rudzi
Ievērojamas veldres platības novērotas pat labākajos rudzu laukos, jo rudziem ir ļoti garš un veldres neizturīgs stiebrs. Turklāt, līdzīgi kā pērn, ievērojama veldre redzama Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta veidotajai ziemas kviešu šķirnei "Edvins", kura, kā norāda selekcionāri, ir vidēji veldres izturīga šķirne.
Kā norāda LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis, šī ir viena no ziemcietīgākajām un agrākajām šķirnēm, tādēļ zemnieki to tik ļoti iecienījuši. Agrākas novākšanas dēļ "Edvins" ir labs priekšaugs ziemas rapšiem, jo saimniekiem ir vairāk laika augsnes sagatavošanai. Veldres skartajos laukos cietusi būs kā raža, tā graudu kvalitāte. Arī novākšana būs ļoti apgrūtināta.
"Veldrē krīt arī tie lauki, kas saņēmuši pamatīgu slāpekļa papildmēslojuma normu - augstāku, kā iesaka selekcionāri, un arī tie lauki, kuros ir pieļautas kļūdas, lietojot augu augšanas regulatorus," norādīja Balodis.
Kurzemē visvairāk cietuši minētie ziemas kvieši, kā arī rudzi, bet dažviet atsevišķi vasaras miežu lauki. Arī Zemgalē veldre visvairāk skārusi ziemas kviešus "Edvins". Latgales un Vidzemes reģionā veldre novērota tikai dažviet, kur sējumi bijuši sabiezināti, tādēļ veldres nodarītā skāde pagaidām uzskatāma par nenozīmīgu.
Agrākos ziemas kviešus plānots vākt jūlija pašās beigās vai augusta sākumā, jo pašlaik kviešu laukos vēl notiek grauda attīstība.
Kā ziņots, vasarāju raža šogad solās būt vidēja vai pat zema, piemēram, vasaras kviešu vidējai ražai sasniedzot 3,9 tonnas no hektāra salīdzinājumā ar četrām tonnām pērn. Arī vasaras miežu raža varētu būt mazāka - vidēji 3,3 tonnas no viena hektāra salīdzinājumā ar 3,5 tonnām pirms gada, bet auzu - 2,6 tonnas no hektāra, kas būs pērnajā līmenī.
Toties ievērojami - par 7000 hektāru - pieaugušas griķu platības. Griķi šogad iesēti 17 000 hektāru, turklāt pateicoties tam, ka griķus sēja pēc salnām, lietus nodrošināja tiem nepieciešamo mitrumu, tādēļ raža solās būt laba - vidēji 1,1 tonna no hektāra.
Ar vasaras kviešiem šosezon apsēti 151 300 hektāri, kas ir mazāk nekā pērn, kad bija 166 000 hektāru. Vasaras mieži sēti mazāk - 94 300 hektāros salīdzinājumā ar 99 000 hektāru pērnajā sezonā.
Kā jau ziņots, Latvijā pagājušajā gadā graudu kopraža sasniegusi visu laiku rekordu - trīs miljonus tonnu, kas ir par 794 300 tonnu jeb 35,7% vairāk nekā 2014.gadā. Kāpumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums par 17 200 hektāru, bet arī ievērojams vidējās ražības no viena sējumu hektāra kāpums. Tikmēr graudu vidējā iepirkuma cena turpināja pazemināties un bija 148,06 eiro par tonnu, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā.
Uz sarakstu
