2015.gads Kurzemē iezīmējās ar vairākiem svarīgiem notikumiem dažādās nozarēs 

Februārī pēc gandrīz divu gadu dīkstāves atsāka darbu savulaik par maksātnespējīgu atzītais uzņēmums "Liepājas metalurgs", ko iegādājās Ukrainas holdinga kompānija "KVV Group". Uzņēmumam šogad neklājās viegli - vasaras sākumā "KVV Liepājas metalurgs" bija spiests sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošināja konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju citās valstīs. Tomēr "KVV Liepājas metalurgs" norāda, ka par spīti katastrofālajai tirgus situācijai metalurģijas nozarē uzņēmums šogad spējis ne tikai atsākt ražošanu, bet stabilizēt ražošanas apjomus, optimizēt ražošanas izmaksas un energoresursu patēriņu, efektivizēt pārdošanas procesus. Ir izdevies noslēgt jaunus, ekonomiski izdevīgākus iepirkuma līgumus, kas ļauj lētāk iepirkt izejvielas. Kaut arī finansiāli "KVV Liepājas metalurgs" gadu noslēgs ar ievērojamiem zaudējumiem, tomēr šogad veiktās pozitīvās iestrādnes, aktīvais darbs pārdošanā un uzņēmuma darbinieku entuziasms, pēc vadības teiktā, ļaujot cerēt, ka uzņēmums, saņemot arī valsts atbalstu, nākamgad spēs turpināt darbu smagajos tirgus konjunktūras apstākļos, pārvarēt grūtības un nostiprināt savu vietu tirgū.

Plašu rezonansi šogad izraisīja spriedums tā dēvētajā Liepājas pedofilijas lietā. Liepājas tiesa par mazgadīgas meitenes vairākkārtēju seksuālu aizskaršanu vainīgos - kādu 48 gadus vecu vīrieti un viņa 22 gadus veco dēlu - nolēma sodīt ar piespiedu darbu uz 240 un 200 stundām un probācijas uzraudzību. Šis, pēc daudzu domām, nesamērīgi maigais sods izpelnījās lielas sabiedrības daļas nosodījumu. 17.jūlijā Liepājā pie tiesas nama protestēt bija ieradušies ap 500 cilvēku. Arī Rīgā notika sociālā akcija bērnu aizsardzībai, pulcējot vairākus desmitus cilvēku. Liepājas tiesas spriedums tika pārsūdzēts. Kurzemes apgabaltiesa nolēma atcelt Liepājas tiesas 2015.gada 13.jūlija spriedumu pilnībā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, veicot arī pierādījumu pārbaudi. Liepājas tiesā lietu sāks skatīt atkārtoti 2016.gada 19.janvārī.

Šogad noslēdzās teju astoņus miljonus eiro vērtais Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra modernizācijas projekts. Kādreizējā PSRS militārajā objektā "Zvaigznīte" Ances pagastā, kur padomju laikā ar radioteleskopu antenām tika veikta spiegošana un sakaru pārtveršana no pavadoņiem, tagad saimnieko Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs".

Atjaunojot lielāko no abām Irbenes radioteleskopu antenām "RT-32", kuras galvenā spoguļa diametrs ir 32 metri, uzlabojies antenas pozicionēšanas ātrums un precizitāte. Ar atjaunoto Irbenes radioteleskopa antenu šoruden sekmīgi veiktie novērojumi apliecinājuši tās gatavību dalībai starptautiskos pētījumos. Otra Irbenes radioteleskopa "RT-32" vecā antena aizvietota ar jaunu kompozītmateriāla antenu - tā ir vieglāka un spēj nodrošināt lielākus pagriešanas ātrumus. Abas radioteleskopu antenas tiks lietotas starpzvaigžņu vides objektu novērojumos, Saules radionovērojumos, asteroīdu un Zemei tuvo mākslīgo ķermeņu, tostarp kosmisko atlūzu, radiolokācijā un sevišķi lielas bāzes interferometrijas novērojumos objektiem ārpus Saules sistēmas. "RT-16" būs iespējams izmantot arī kosmiskajām telekomunikācijām, un antena var kalpot kā Zemes bāzes stacija satelītu apkalpošanai.

Šoruden atklāta jaunā Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars", ko projektējis austriešu arhitekts Folkers Gīnke. Ēkā ir daudzfunkcionāla lielā zāle ar 1138 skatītāju vietām, kamerzāle ar 200 sēdvietām un eksperimentālā skatuve ar 150 vietām. Tāpat ēkā ir Liepājas Simfoniskā orķestra rezidence, telpas Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolai un dažādiem sabiedriskajiem pasākumiem. Koncertzāles būvniecība izmaksāja ap 38,5 miljoniem eiro. Projekts finansēts no vairākiem avotiem: no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kā arī valsts un Liepājas pilsētas budžeta.

Savukārt Valsts kontrole, veicot revīziju Brocēnu novada pašvaldībā, atklājuši finanšu pārkāpumus, kas veikti periodā no 2009.līdz 2015.gadam. Revidenti secinājuši, ka grāmatvedības dati vairākos gadījumos ir sagrozīti, lai slēptu patiesos partnerus un izmaksātās summas. Tāpat fiziskām personām bez pamatojuma ir izmaksāti aptuveni 100 000 eiro, bet amatpersonām ir izmaksāti vismaz 85 000 eiro, veicot nepatiesus ierakstus. Piemēram, ir izmaksāta nauda, norādot, ka tā bijusi pašvaldības dotācija iedzīvotājiem vai pakalpojuma apmaksa, kas pārskaitīta komunālo pakalpojumu sniedzējam. Nelikumīgas bijušas arī piemaksas pašvaldības deputātiem, tāpat nelikumīgi izlietoti vairāk nekā 5000 eiro, apmaksājot juridiskos ārpakalpojumus. Uzskatot, ka politiskā atbildība par pieļautajiem pārkāpumiem būtu jāuzņemas novada domes vadībai, Latvijas Zemnieku savienību pārstāvošie Brocēnu novada domes opozīcijas deputāti vispirms rosināja lemt par domes priekšsēdētājas vietnieka Ārija Sproģa (Latvijas Zaļā partija) atbrīvošanu no amata, bet pēc tam centās no amata gāzt domes priekšsēdētāju Solvitu Dūklavu (Latvijas Zaļā partija). Šie mēģinājumi opozīcijai neizdevās - gan Sproģis, gan Dūklava saglabāja amatus.

Kuldīgas rajona tiesa 30.oktobrī nolasīja spriedumu krimināllietā par vēlētāju balsu pirkšanu Kurzemē 12.Saeimas vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kandidāta Mārtiņa Martinsona labā. Abi šajā lietā apsūdzētie vīrieši - Artis Jaunzems un Artis Bērics - atzīti par vainīgiem vēlētāju balsu uzpirkšanā. Bērics atzīts par vainīgu arī par noziedzīga nodarījuma organizēšanu. Bēricu tiesa nolēma sodīt ar 220 stundām piespiedu darba, bet Jaunzemam piespriestas 120 stundas piespiedu darba. Bērica advokāts sola spriedumu pārsūdzēt. Saskaņā ar prokuratūras apsūdzību Bērics pirms 2014.gada Saeimas vēlēšanām izteicis savam paziņam Jaunzemam piedāvājumu uzpirkt vēlētāju balsis, par to katram solot atlīdzību piecu eiro apmērā. Jaunzems pamudinājis piecus vēlētājus par naudas atlīdzību piecu eiro apmērā piedalīties 12.Saeimas vēlēšanās, balsojot par iepriekš norādītu politiskās partijas deputātu kandidātu sarakstu un vienam konkrētam deputāta kandidātam balsošanas gaitā ieliekot plus atzīmi. Apsūdzībā teikts, ka Jaunzems samaksājis katrai no šīm personām piecus eiro, bet piecus eiro paturējis sev. Advokāts un ZZS iekļautās Latvijas Zaļās partijas valdes loceklis Martinsons, kurš startēja Kurzemē no ZZS saraksta un Saeimā neiekļuva, tiesā savu saistību ar šo balsu pirkšanas gadījumu noliedza.

Skaļi izskanēja Talsu pirmsskolas izglītības iestādes "Sprīdītis" vārds. Rudenī bērnudārzā tika konstatēti 58 salmonelozes gadījumi. Salmonellu infekcijas avots, iespējams, bijuši konditorejas izstrādājumi no bērnudārzā organizētā Miķeļdienas tirdziņa. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajā pārbaudē bērnudārza virtuves blokā paņemtajos pārtikas produktu paraugos un virsmu nomazgājumos salmonellu klātbūtne nav konstatēta. Tomēr PVD pārbaudēs konstatēja dažādas neatbilstības, ko uzdeva novērst, un saistībā ar pārkāpumiem pārtikas apritē piemēroja bērnudārzam naudas sodu 350 eiro apmērā.

Janvārī Skrundas novada dome nolēma par 12 000 eiro iegādāties bijušo Skrundas lokatora pilsētiņu "Mežaine" Raņķu pagastā. No īpašuma iegādes bija atteikušies vairāku atkārtoto izsoļu uzvarētāji, tādēļ pašvaldībai kā nekustamā īpašuma parāda piedzinējai bija iespēja iegūt savā īpašumā bijušo armijas pilsētiņu par pēdējās izsoles sākumcenu. Skrundas novada dome 12.augustā plānoja rīkot rakstisku izsoli interesentiem, kuri vēlētos nomāt un attīstīt daļu no bijušās armijas pilsētiņas jeb 19,3 hektārus lielu teritoriju ar 34 avārijas stāvoklī esošām ēkām, ko atbilstoši izsoles nolikuma prasībām nomas līguma darbības laikā būtu nepieciešams nojaukt. Viens no izsoles nosacījumiem bija jaunu darbvietu radīšana šajā teritorijā. Izsole nenotika, jo tai nepieteicās neviens dalībnieks.

Pašvaldība ar atkārtotas izsoles rīkošanu nesteidzas, jo interesi par iespējamo armijas pilsētiņas teritorijas nomu treniņu vajadzībām izrādījuši arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Tiek gaidīts, kad NBS izstrādās savu stratēģiju attiecībā uz iespējamajiem plāniem bijušajā armijas pilsētiņā. Tikmēr militāristi periodiski turpina testēt bijušās armijas pilsētiņas piemērotību mācību organizēšanai. Bijušajā armijas pilsētiņā šogad mācības rīkojusi gan Zemessardze, gan Valsts policija, gan Militārā policija sadarbībā ar Lietuvas militārajiem policistiem. Jūlijā vairākas dienas bijušajā armijas pilsētiņā trenējās arī ASV armijas Eiropā 173.desanta brigādes 503.kājnieku pulka karavīri.

Kurzemes piekrastē vējš šogad parādījis savu spēku vismaz divreiz, nodarot vērā ņemamus postījumus. Janvāra sākumā spēcīgajā vējā jūras viļņi nobrucinājuši aptuveni četrus metrus no Jūrkalnes stāvkrasta un nodarot citus postījumus pludmalē. Spēcīgs vējš Kurzemē pūta arī 30.novembrī, kad Ventspils slimnīcas ēkas korpusam tika norauta daļa jumta seguma aptuveni 2000 kvadrātmetru platībā korpusam, kurā atrodas ginekoloģijas, dzemdību un intensīvās terapijas nodaļas, kā arī nodarīti citi postījumi. Cilvēki negadījumā necieta. Norautais jumta segums nokritis uz vairākām blakus ēkai novietotām automašīnām, kurās tobrīd nav bijuši cilvēki.

Liepājas lidostā šogad pabeigti rekonstrukcijas darbi - izbūvēts jauns skrejceļa segums, nostiprināta lidjosla, atjaunots un paplašināts manevrēšanas ceļa segums, kā arī atjaunots lidmašīnu perons un stāvvietas. Lidostas rekonstrukcija izmaksājusi 9,27 miljonus eiro, no kuriem 7,8 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums. Līdz 2016.gada pavasarim plānots pabeigt lidlauka sertifikāciju, bet lidojumus no Liepājas lidostas varētu atsākt 2016.gada vasarā.

Uz sarakstu