13 jautājumi Kinocast.lv kinoblogerim Sergejam Musatovam
1. Kad un kā sāki aizrauties ar kino baudīšanu & vērtēšanu tā nopietnāk?
Kino baudīšana jau bija no pašas bērnības. Pirku videokasetes (joprojām plauktā stāv "Space Jam", "Dennis the Menace" kasetes), rakstīju blociņu par noskatītām filmām (to joprojām daru portālā letterboxd.com).
Bet ar vērtēšanu viss notika pakāpeniski. Sākumā tas bija tikai personīgs LiveJournal blogs, kur izvietoju dažas recenzijas starp "fotošedevriem" un kaķu video. Vēlāk rakstīju regulāras filmu ziņas uz tehnoloģiju portāla Erased.info. Pēc tā izbeigšanas atgriezos uz LiveJournal, bet nu jau veidoju sabiedrību (LiveJournal Community) tikai par kino. Beigu beigās tā pārtapa par atsevišķo kinoblogu Kinocast.lv.
2. Pastāsti pāris teikumos – kā tapa ideja par Kinocast.lv?
2008.gadā recenziju vietā sāku rakstīt kino-podkāstu (audio raidījums), kas ar laiku kļuva par galveno saturu sabiedrībā. Tāpēc nolēmu, ka podkāstam vajag savu atsevišķo lapu. Turklāt, neapmierināja LiveJournal formāts, vēlējos izveidot kaut kādu savu vietni internetā, kuru varu mainīt pēc savas gribas. Viens no faktoriem bija arī tas, ka Latvijā nebija tik daudz kinoblogu, tāpēc varēja uzbūvēt kaut ko interesantu un unikālu.
3. Manā skatījumā Kinocast.lv liela pievienotā vērtība ir tieši interesantajiem podkāstiem. Kāpēc tieši šis formāts mesidža nogādāšanai līdz auditorijai? Slinkums daudz rakstīt?
Prieks, ka patika. Bija vairāki iemesli. Nevar teikt, ka "slinkums rakstīt" bija galvenais, jo sagatavot (ierakstīt, samontēt mūziku, publicēt) podkāstu dažreiz aizņem pat vairāk laika. Bet uz to brīdi, pats klausījos daudz podkāstus. Manuprāt, tas ir ļoti ērts formāts, kā dabūt jaunas ziņas/ recenzijas - es tos klausos, ejot uz darbu, mūzikas vietā. Sanāk mazāk laika pavadīt pie datora. Pie tam, audio ierakstā ir vieglāk ielikt vairāk emociju. Cerams, ka šis formāts ar laiku kļūs populārs arī Latvijā.
4. Latvijas kinoblogeri samērā regulāri piedāvā kopīgus kino seansus. Ar ko tie atšķiras no kino seansiem "parastajiem"?
Mēs cenšamies rādīt filmu pirms oficiālas pirmizrādes, rīkojam konkursus ar balvām un rādām saistošas prezentācijas pirms filmas, kaut arī cena paliek tāda pati kā uz parastiem seansiem. Bet galvenais, ka tur nāk "pareizā publika", kuru paši arī piesaistījām no saviem kinoblogiem. Tāpēc tā nepļāpā seansa laikā, smejas par gīku referencēm, vai arī aplaudē, kad Brūss Veins atgriežas kā Betmens. Es dažreiz redzēju vienu un to pašu filmu mūsu seansā - būtiskā atšķirība.
Vairāk par seansiem un to vēsturi var palasīt šeit.
5. Labākā filma, ko esi redzējis līdz šim?
Kā jau teicu, esmu kinofans no bernības. Un arī mīļākā filma nemainās - Back to the Future. "When this baby hits 88mph, you’re gonna see some serious shit."
6. Secīgi arī jāprasa, kāds tad ir draņķīgākais kino gabals, kas mocījis tavas acis un uztveres?
Daudz grūtāks jautājums, jo pat sliktās filmās varu atrast dažas labas idejas. Izņemot Twilight: New Moon.
7. Vairums cilvēku pašlaik filmas izvēlas skatīties mājās - ir taču ērtāk lejupielādēt filmu par brīvu un noskatīties to datorā. Nosauc pāris labus iemeslus, kāpēc tomēr ir svētīgi reizi pa reizei izkustēties ārpus mājas un aiziet uz kinoteātri!
Ir filmas, kuras vienkārši ir jāredz uz lielā ekrāna, lai pilnvērtīgi izbaudītu. Piemēram, izteikti vizuālās filmas var tik tiešām izbaudīt tikai kinoteātrī (ļoti žēl, ka vienu no skaistākām filmām The Fountain mēs neredzējām Latvijā), komēdijās foršāk ir smieties kopā ar visu auditoriju. Emocionālas drāmas vai šausmenes gan parasti skatos mājās - man liekas, ka tādiem žanriem liela publika var sabojāt priekšstatu.
Un jāsaprot arī, ka kinoteātris ir formāts, kurā veidotāji ir iecerējuši iepazīstināt skatītāju ar savu stāstu. Ciest nevaru, kad saka: "Es te vakar Inception novilku - nepatika". Protams, ka nepatika; tu to redzēji Camripā, ar slikto tulkojumu - to nevar izbaudīt tādos apstākļos.
8. Līdz ar internetu daudzi pareģoja drīzu vecā, drukātā formāta mediju galu. Taču redzam, ka nekur jau tās avīzes nav pazudušas. Līdzīgi ir arī ar kino? Par spīti torrentiem, Tavuprāt, lielais ekrāns dzīvos mūžam?
Ar kino jau bija līdzīgi, līdz brīdim, kad filmu studijas saprata, ka nevajag pretoties progresam, bet ir jāizmanto internetu, lai izplatītu filmas. Sistēma noteikti mainīsies. DVD/Blu-ray vietā izmantosim VOD (video-on-demand servisus kā iTunes, Amazon Instant Video vai Netflix), kas ir ātrāk, ērtāk, un visa tava bibliotēka var palikt "mākonī", nevis aizņemt vietu uz plaukta.
Un lielais ekrāns arī mainīsies. Jau tagad var pamānīt tendenci ASV, kur filmas ļoti ātri parādās VOD servisos, kas noteikti samazinās filmu laiku kinoteātros. Iespējams, ka tas liks kinoteātriem specializēties, veidot unikālo filmu pieredzi (ko arī mēs cenšamies darīt "Kinoblogeri piedāvā" seansos).
9. Vai Džordža Klūnija "Saulkrasti" frāze DnB bankas reklāmā tevi pārliecināja – krāsi naudu vasarnīcai pie jūras?
Es to raksturotu kā "cute", bet ne vairāk. Tas noteikti palīdzēja vairāk izplātīt klipu Latvijā, bet manis pēc oriģināls bija labāks.
10. Ja tu būtu klasiska 90-to gadu Holivudas action grāvēja režisors ar noteikumu, ka galvenā varoņa lomai būtu jāizvēlas kāds no mūsu pašu letiņu aktieriem - kurš tas būtu?
Es sekotu Džeimsam Kameronam un Ridlijam Skotam - veidotu spēcīgu sieviešu tēlu. Vai var Kseniju Sundejevu no Amatiera paņemt?
11. Īsi pirms novembra sākšanās Niks Ofermans no "Parks and Recreation" visus pasaules vīriešus mācīja, kā audzēt kuplas ūsas, un aicināja iesaistīties "Movember" kustībā. Vai arī pats novembrī atlaidi ūsas brīvsolī?
Protams. Ja Rons pateica, tad jādara.
12. Tici pasaules galam decembrī?
Nē taču, Django Unchained būs tikai janvārī.
13. Filma, kas, Tavuprāt, būtu jāredz ikvienam kino cienītājam, neatkarīgi no gaumes, profesijas un reliģiskās pārliecības, ir...?
The Big Lebowski. Tad visi būtu daudz mierīgāki.
Uz sarakstu
